Ceļvedis

Sākumlapa » Kā dzīvot ekoloģiskāk? » Ceļvedis

Ekotaupīšana

Par efektīvāko un populārāko videi draudzīgu mājsaimniecības risinājumu parasti tiek uzskatīta enerģijas patēriņa samazināšana. Lielos mērogos tā pamatā ir ēkas siltināšana un alternatīvo atjaunojamās enerģijas avotu izmantošana. Tas var dod būtiskus izmaksu ietaupījumus, taču parasti sākotnējās izmaksas un atmaksāšanās laiks ir diezgan lieli.

Organizācija Worldwatch Institute apkopojusi 10 vienkāršus principus, kā samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi bez būtiskiem ieguldījumiem, bet ar finansiāliem ietaupījumiem. Šis apkopojums lielā mērā orientēts uz siltumnīcas efekta samazināšanu.

1. Ietaupiet enerģiju un izmaksas.

• Apkures un kondicionēšanas iekārtas ziemā noregulējiet par pāris grādiem zemāk, bet vasarā par pāris grādiem augstāk, nekā parasti.
• Kad spuldzītes izdeg, nomainiet tās pret energoefektīvām fluoroscentajām spuldzēm.
• Izraujiet šķepseli elektroiekārtām, kad tās nelietojiet. Vai izmantojiet „gaidīšanas režīma" izslēdzējiekārtas.
• Kad vien iespējams, mazgājiet drēbes aukstā ūdenī. Ap 85% enerģijas, ko izmanto veļasmašīnas, tiek patērēts ūdens uzsidīšanai.

2. Ietaupiet ūdeni un izmaksas

• Kad iespējams, dušā pavadiet īsāku laiku.
• Uzlieciet zemas plūsmas dušas klausuli. Parasti tās finansiāli atmaksājas ātrā laikā.
• Krāniem uzlieciet aeratorus. Šīs lētās iekārtas samazina ūdens patēriņu, saglabājot augstu ūdens spiedienu.
• Mājās un dārzā audzējiet tādus augus, kam nepieciešams maz ūdens. Šādu vietējo augu ir diezgan daudz.

3. Mazāk degvielas = vairāk naudas (un labāka veselība!)

• Uz darbu dodieties ar sabiedrisko transportu, kājām vai velosipēdu.
• Apsveriet telekomunikāciju iespējas, kā alternatīvu klātienes vizītēm. Izvērtējiet iespēju pārcelties dzīvot tuvāk darbam. Pat ja tas nozīmē lielāku īres maksu, iltermiņā var atmaksāties.
• Mudiniet vietējās pašvaldības veidot vairāk veloceliņus. Ar relatīvi mazām izmaksām šādi uzlabojumi var būtiski uzlabot sabiedrības veselību un mazināt transporta problēmas.

4. Ēdiet gudri

• Ja jūs ēdiet gaļu, reizi nedēļā pārejiet uz bezgaļas maltīti. Gaļa izmaksā dārgāk gan veikalā, gan apkārtējai videi.
• Kad vien iespējams, pērciet vietēji un humāni audzētu gaļu, olas un piena produktus no bioloģiskajām saimniecībām.
• Lai kāda arī būtu jūsu diēta, centieties izmantot pārtiku, kas barības ķēdē atrodas pēc iespējas zemāk.

5. Izvairieties no pudeļu ūdens

• Tā vietā, lai pirktu dzeramo ūdeni pudelēs, lietojiet ūdens filtrus, lai attīrītu krāna ūdeni. Pudeļu ūdens ir ne tikai dārgāks, bet arī rada būtisku iepakojuma atkritumu apjomu.
• Ceļojot vai strādājot centieties lietot vairākkārt lietojamu ūdens pudeli.

6. Apdomājiet pirms nopērciet

• Kad vien iespējams, iegādājieties mazlietotus „second hand" produktus. Īpaši tas attiecas uz pārcelšanos vai remontu. Nedaudz papūloties iespējams atrast jūsu vēlmēm atbilstošas mazlietotas mēbeles un iekārtas, kas citiem vairs neder nevis tāpēc, ka būtu sliktas, bet tāpēc, ka viņi pārvācas vai remontē tāpat kā jūs.
• Pirms iepirkšanās pārdomājiet, vai jūs saprotiet, kas uzskatāms par „ekoloģiski labām" mantām, un kas nē. Jūsu pirkums jebkurā gadījumā rada ietekmi uz vidi, vai nu labāku, vai sliktāku.

7. Pirkšanas vietā aizņemieties

• Grāmatas un filmas labāk ņemt bibliotēkā un nomā. Tas ietaupa līdzekļus, nemaz nerunājot par tinti, papīru un citiem izejmateriāliem.
• Dalieties un mainieties ar kaimiņiem un draugiem, kad nepieciešami dažādi mājsaimniecības aparāti. Tā jūs ne tikai ietaupīsiet līdzekļus, bet arī vietu pielikamajā vai šķūnī. Turklāt, labāk iepazīsiet kaimiņus.

8. Iepērcieties gudri.

• Iegādājoties pārtiku lielāka apjoma iepakojumos bieži var ietaupīt gan līdzekļus, gan iepakojumu.
• Lietojiet apģērbu, kam nav nepieciešama sausā tīrīšana. Tas gan ietaupa līdzekļus, gan samazina toksisko ķimikāliju lietošanu.
• Investējiet augstas kvalitātes ilgi kalpojošos produktos. Jūs varbūt tagad samaksāsiet vairāk, taču būsiet priecīgi, ka nevajadzēs tos tik bieži nomainīt ar jauniem produktiem. Un tas nozīmē mazāk atkritumu.

9. Izvairieties mest elektroniskās iekārtas atkritumos.

• Lietojiet mobilos telefonus, datorus un citas elektroniskās iekārtas cik ilgi vien iespējams.
• Kad laiks pienācis, nododiet tās pārstrādei vai uzdāviniet. Elektroniskās iekārtas satur merkūriju un citas toksiskas vielas un tā ir augoša vides problēma.
• Nododiet pārstrādei savu mobilo telefonu.
• Mudiniet vietējās pašvaldības veidot vairāk elektroiekārtu un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes vietas.

10. Taisiet paši savus tīrīšanas līdzekļus.

• Lielais „noslēpums" ir tāds, ka jūs varat paši taisīt ļoti efektīvus un netoksiskus tīrīšanas līdzekļus, kad vien ievajagas. Viss, kas ir vajadzīgs, ir tādas dažas sastāvdaļas, kā dzeramā soda, etiķis, citrons un ziepes.
• Paštaisītie tīrīšanas līdzekļi ietaupa naudu, laiku un iepakojumu, nemaz nerunājot par iekštelpu gaisa kvalitāti.
• - Enerģija

Biedrība Zaļā brīvība ir apkopojusi labus padomus par enerģijas taupīšanu latviešu valodā (http://www.zb-zeme.lv/dzivesveids/padomi#4):

• Uzlabojot māju siltumizolāciju, apkures sistēmas, dažādu sadzīves elektroierīču energoefektivitāti un to lietošanas paradumus, mājsaimniecībā izmantotās enerģijas (elektrības un kurināmā) daudzums var samazināties par 75 %. Tas ne tikai atstātu vairāk naudas citām vajadzībām, bet arī samazinātu slodzi, ko enerģijas ražošana rada videi.
• Vienmēr turiet tīrus logus, spuldzes. Netīrumi var aizturēt trešdaļu gaismas.
• Neaizmirstiet izslēgt gaismu, televizoru, datoru u.c. ierīces, kad tās nelietojat.
• Iegādājoties jaunas mājsaimniecības iekārtas, pievērsiet uzmanību tam, cik daudz enerģijas tās patērē, un izvēlieties ekonomiskāko modeli, ko varat atļauties. Salīdzinot izmaksas, pie veikala cenas pieskaitiet arī izmaksas, kas radīsies preces ekspluatācijas laikā. Ņemiet vērā, ka elektrības un ūdens cena, visticamāk, celsies.
• Sāciet ar to, ka visbiežāk lietojamās spuldzes nomainiet ar energotaupošām. Šīs spuldzes, kaut arī maksā dārgāk, kalpo 5-10 reizes ilgāk un patērē 4-5 reizes mazāk elektrības. Ir nopērkamas dažādas jaudas, formas un krāsu spuldzes.
• Nelieciet karstu ēdienu ledusskapī. Ledusskapja sānus un augšu var no ārpuses nopakot ar siltumizolējošu materiālu. Rūpējieties, lai ledusskapja durvju blīves ir kārtībā un mugurdaļas virsma tīra.
• Gatavojot ēdienu, katlu un pannu vākiem jābūt cieši piegulošiem. Nelietojiet vairāk ūdens nekā nepieciešams. Piemēram, vārot olas, pietiek ar 1 cm biezu ūdens slāni. Tāpat, lai pagatavotu krūzi tējas, nav jāsilda pilna tējkanna ar ūdeni.
• Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēdiena gatavošanai var pagatavot īpašu kasti, kas ir nedaudz lielāka par visbiežāk lietojamo katlu. Tai ir jābūt ar vāku. Iztapsējiet to no visām pusēm, arī augšas. Siltumizolācijai var lietot spilvenus, vecas segas, sienu. Ja kastes ārpuse labi izskatās, to var lietot kā sēdekli (tas dos arī papildus siltumu). Visvienkāršāk ir kasti paslēpt gultā starp segām. Kastes vietā var izmantot arī atbilstoša lieluma virtuves skapīti. Gatavojot rīsus, putraimus, pākšaugus, vāriet tos tikai 1/6 daļu no vārīšanās ilguma, katliņu tūlīt ievietojiet kastē, rūpīgi iepakojiet un neaiztieciet trīs reizes ilgāk nekā būtu jāvāra ēdiens. Kad katliņš izņemts no kastes, tā jāizžāvē. Uz 1 kg brūno rīsu vajag 1,5 l ūdens, tie jāvāra 10 min. un jātur kastē 2 stundas, 1 kg pupu jāvāra 2 l ūdens 15 min. un tad 2 stundas jātur kastē. Šādi nedrīkst gatavot dārzeņus.
• Veģetāra ēdiena izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk enerģijas nekā gaļas un zivju ēdieni. Iegūstot 1 kaloriju no zivīm, patērē 50 reizes vairāk enerģijas nekā dabūjot to no kartupeļiem un 60 reizes vairāk nekā no auzām. Tā pati zemes platība, ja to izmanto nevis liellopu barības, bet auzu cilvēku pārtikai audzēšanai, dod 8 reizes vairāk olbaltumvielu un 25 reizes vairāk kaloriju. Ja tur audzētu brokoļus, iegūtu 10 reizes vairāk olbaltumvielu un kaloriju, 20 reizes vairāk dzelzs, 80 reizes vairāk B vitamīnu un 600 reizes vairāk kalcija, kā arī iztērētu 50 reizes mazāk ūdens.
• Vasarā laukos var pagatavot vienkāršu saules dušu. Melnu mucu ar tajā iestiprinātu dušas cauruli novieto pietiekami augstu, lai tai varētu paiet apakšā. Kad mucā salietais ūdens ir sasilis, var mazgāties. Melnos traukos var arī sildīt ūdeni saulē trauku un drēbju mazgāšanai.
• Ziemeļeiropā apkurei izlieto pusi no mājsaimniecībā patērētā enerģijas daudzuma, bet to ir iespējams samazināt arī ar pavisam viegliem paņēmieniem. Atcerieties, ka aukstā laikā ir pavisam dabiski tērpties siltā apģērbā. Pielīmējiet aplodām gumijas vai silikāta blīves. Uz palodzes starp loga rūtīm ielieciet bieza auduma vai spilvenveidīgus vēja aizturētājus. Aizdrīvējiet šķirbas un aizlīmējiet logus. Pielieciet biezus aizkarus.
• Logu iekšējai virsmai var pielīmēt speciālu plēvi, kas samazina ārā izplūstošo siltuma daudzumu.
• Aiz centrālapkures radiatoriem pie ārsienām pielīmējiet siltumizolācijas plāksnes ar folijas pārklājumu vai vienkārši foliju, kas atstaros siltumu telpās. Regulāri noslaukiet putekļus, nelieciet radiatoriem priekšā mēbeles vai aizkarus, nežāvējiet uz tiem veļu. Tiem blakus var novietot ventilatoru, lai veicinātu siltā gaisa cirkulāciju.

• Bezmaksas konsultācijas par slodžu izvēli, elektroietaišu izbūvi, rekonstrukciju un ekspluatāciju, elektroenerģijas uzskaitēm, efektīvu un drošu sadzīves elektroierīču lietošanu, klientiem piemērotāko elektroierīču iegādi, energoefektīvu apgaismojumu sniedz Latvenergo efektivitātes centri.

Ekoiepirkšanās

Visekoloģiskākā izvēle parasti ir neiegādāties jaunas lietas, izņemot situāciju, kad tās samazina piesārņojumu vai palīdz ietaupīt enerģiju vai arī dabas resursus kādā citā veidā. Tādēļ bieži priekšroka dodama atjaunošanai. Tikai vēlams būtu izvērtēt, vai atjaunošanas process nerada lielāku kaitējumu videi, nekā jaunas lietas izgatavošana.

Izvēloties jaunas lietas, Jums var palīdzēt Ekoprieka izveidotie ekoloģisko produktu vērtējuma principi:

• Mazāk enerģijas no neatjaunojamiem resursiem
• Mazāk jaunu, neorganisku un neilgtspējīgi iegūtu izejmateriālu
• Mazāk kaitīgs veselībai, videi un tās daudzveidībai

Šie principi īsā, bet koncentrētā veidā ietver visus galvenos ekoloģiskos aspektus:

Princips „Mazāk enerģijas no neatjaunojamiem resursiem" nozīmē mazāku enerģijas patēriņu un lielāku atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru. Tas ietver arī siltumnīcas efekta gāzu, gaisa un cita piesārņojuma samazināšanu.

Princips „Mazāk jaunu, neorganisku un neilgtspējīgi iegūtu izejmateriālu" nozīmē tādu izejmateriālu izvēli, kuru nodrošināšanai nepieciešams mazāk enerģijas un citu resursu. Parasti to var panākt, izejmateriālus lietojot vairākkārt un izmantojot organiskas izcelsmes materiālus , kas izaudzēti, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc priekšroka tiek dota organiskiem materiāliem, ir tas, ka tie sevī „iekonservē" siltumnīcas efekta gāzi CO2.

Princips „Mazāk kaitīgs veselībai, videi un tās daudzveidībai" nozīmē to, ka netiek izmantotas ķīmiskas vielas, kas var kaitēt cilvēku vai apkārtējās dabas veselībai. Resursu ieguve nedrīkst būtiski ietekmēt bioloģisko daudzveidību.

Būtiskākais ir tas, ka šie principi jāievēro visā produkta dzīves ciklā -izstrādājot dizainu,  sagādājot izejvielas, ražojot, piegādājot, lietojot un apsaimniekojot atkritumus. Ekoprieka vērtējumā pievienots arī kritērijs „popularizēt", kas nozīmē, ka būtiska loma ir arī tam, cik uzskatāmi ekoloģiskā pieeja tiek prezentēta produkta dizainā, lietošanā un citos dzīves cikla posmos.

Papildus informāciju varēsiet atrast vietnēs, kas norādītas sadaļā !

Kā izvēlēties ekoloģiskākas mēbeles

Biedrība Zaļā brīvība arī ir izveidojusi īsus un konkrētus padomus mēbeļu iegādē:

• Pēc iespējas izvēlieties lietotas mēbeles. Tas ne tikai novērsīs jaunu koku izciršanu un lieku citu materiālu patēriņu, bet arī neļaus atkritumu izgāztuvēs nonāk derīgām mantām.
• Izvēlieties mēbeles un citus koka izstrādājumus ar FSC sertifikātu, jo tas nozīmē, ka izmantotā koksne ir audzēta, ievērojot dabas aizsardzības prasības.
• Iegādājoties tepiķus un mīkstās mēbeles, īpaši matračus, pārliecinieties, ka tās nesatur brominētos liesmu novērsējus un pret aizdegšanos noturīgas ķīmiskās vielas. Labāk izvēlieties mēbeles un tepiķus, kas gatavoti no dabīgajām izejvielām - vilnas, kokvilnas, rotangpalmas vai džutas.

Vairāk informācijas jūs varēsiet atrast http://www.zb-zeme.lv/zalais-celvedis/mebeles-un-paklaji un sadaļā .

Ekomarķējums

Ekomarķējums ir viena no metodēm, kas sniedz patērētājam informāciju par produktu ietekmi uz vidi.

Pirms kāda no precēm ir tiesīga saņemt ekomarķējuma simbolu, tai jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Šos kritērijus parasti nosaka eksperti, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu - „no šūpuļa līdz kapam" - kādas izejvielas tiek lietotas ražošanā un kā tās tiek iegūtas, kā prece tiek ražota un kas ar to notiek lietošanas un utilizācijas stadijās, vai preci ir iespējams pārstrādāt citos produktos, kāds ir tās iepakojums, kā arī daudzus citus faktorus. Tomēr gan vides apstākļi, gan pieejamās tehnoloģijas mainās, un tādēļ šie kritēriji ir pastāvīgi jāuzlabo

Ekomarķējumi mēbelēm:

• ES ekomarķējums Ekopuķīte, kas mēbelēm šobrīd vēl ir tapšanas stadijā;
• Nordic Swan (Skandināvijā);
• Blaue Engel; ÖkoControl; Deutsche Güte Gemeinschaft Möbel (Vācijā);
• Milieukeur (Nīderlande);
• Marque NF En-vironnement, AFNOR (Francija);
• Österreichische Umweltzeichen (Austrija);
• TCO Development (Skandināvija); u.c.

 

Plašāku informāciju latviešu valodā par dažādu preču ekomarķējumiem jūs varat atrast biedrības Zaļā zeme mājas lapā: http://www.zb-zeme.lv/eko-markejumi

Būvniecība un remonts

Kā novērtēt, cik ekoloģiska un ilgtspējīga ir ēkas būvniecība

Būvniecības sektora lomu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā vislabāk raksturo rādītāji, kas parāda sektora ietekmi uz tautsaimniecību un apkārtējo vidi. Eiropas Savienībā būvniecība ir lielākā rūpniecības nozare un tā rada apmēram 40% atkritumu. Ēkas patērē ap 40% enerģijas un rada 30 % CO2 izmešu.

Savukārt, pamatotu vērtēšanas sistēmu lomu raksturo tādi jautājumi, kā, piemēram, kas ir labāk no ilgtspējīgas attīstības aspekta - samazināt būvniecībā izmantoto materiālu patēriņu, vai nākotnē ietaupīt uz energoefektivitātes rēķina, samazinot ietekmi uz globālo sasilšanu? Bet vai papildus nepieciešamo materiālu saražošana neprasīs vairāk enerģijas, nekā tiks ietaupīts ekspluatācijas laikā? Vai būvniecībā izmantot izrakteņus ar ilgu kalpošanas laiku, vai izmantot atjaunojamos bio-resursus, kas, piemēram, varētu būt labvēlīgāki cilvēka veselībai, u.t.t? Šādi jautājumi parāda ilgtspējīgas attīstības izvērtēšanas ļoti komplekso raksturu. Taču, neskatoties uz to, pēdējo 15 gadu laikā ir izveidotas vairāk kā 60 dažādas novērtēšanas metodes un instrumenti, kas atšķiras atkarībā no reģionālajām īpatnībām, specifiskās pielietošanas jomas, dažādām pieejām ilgtspējīgas attīstības novērtēšanā un citiem aspektiem.

Starp populārākajiem vērtēšanas instrumentiem Pasaulē minami šādi:

BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method)

Šo metode 1990. gadā izstrādāja Lielbritānijas organizācija „Building Research Establishment". Tā tiek uzskatīta par pasaulē visplašāk lietoto atbilstības novērtēšanas metodi apkārtējas vides prasībām būvniecībā.

LEED (Leadership in Energy and Environmental Design)

Šo metodi 2000. gadā ASV izstrādāja organizācija „US Green Building Council" jaunu un atjaunojamu ēku novērtēšanai kā brīvprātīgi lietojamu standartu. LEED sertificēšana ASV veikta vairāk kā 400 ēkām.

CASBEE (Comprehensive Assessment Systems for Building Environmental Efficiency)

CASBEE izstrādāja Japānas organizācija „Japan Sustainable Building Consortium" ar mērķi to ieviest kā nacionālo ēku vides atbilstības sistēmu. Sistēma ietver 4 metodes atbilstoši dažādiem ēkas dzīves cikla posmiem: pirms-dizaina stadijai, ēku celtniecībai, esošām ēkām un ēku rekonstrukcijai

ENVEST

Šo metodi izstrādāja Lielbritānijas organizācija „Building Research Establishment" - tā pati, kas izstrādāja arī BREEAM. Uzlabotā metodes versija šobrīd saucas ENVEST2. Metodes specifika ir pilna dzīves cikla izmaksu vērtēšana, iekļaujot vides un finansiālo izmaksu kompromisa vērtēšanu, kas balstīts uz tīrās tagadnes vērtības (NPV) noteikšanu.

ATHENA

Kanādas organizācija „The Athena Institute" izstrādājusi savu vērtēšanas metodi un piedāvā instrumentu „The Environmental Impact Estimator". Instruments lielā mērā balstīts uz organizācijas savāktajām un izveidotajām datu bāzēm par dzīves cikla novērtējumu, iekļaujot informāciju par vairāk kā 90 materiāliem.

GreenCalc

Šo metodi piedāvā Nīderlandes kompānija „Sureac Trust". Vērtēšanas instrumentu veido 4 moduļi- materiālu, enerģijas, ūdens un mobilitātes. Instruments ļauj noteikt vēlamo vides indeksu attiecīgajai būvei, kā arī kādas ir paredzamās izmaksas, lai to sasniegtu.

EQUER

Šo metodi piedāvā Francijas organizācija „Center for Energy and Processes". Tā ir veidota kā dzīves cikla simulācijas instruments. Tā ietvaros tiek vērtēta ietekme uz vidi visās fāzēs- materiālu veidošana, būvniecība, lietošana, atjaunošana un nojaukšana.

Dažādu iniciatīvu veidotajos ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas metožu un instrumentu apkopojumos un salīdzinājumos bieži problēma ir tā, ka instrumenti tiek „samesti vienā katlā". Bieži to efektivitāte tiek mērīta pēc aptverto ilgtspējīgas attīstības aspektu dziļuma. Lai risinātu nevienlīdzīgas salīdzināšanas problēmu Trustijs no „The Athena Institute" piedāvā instrumentus sadalīt 4 nosacītās grupās:

• 1. produktu salīdzināšanas instrumenti un informācijas avoti;
• 2. visas būves lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenti;
• 3. visas būves novērtēšanas sistēmas;
• 4. atbalstošās tehnoloģijas un instrumenti.

No šeit aplūkotajām metodēm un instrumentiem, pēc Trustija vērtējuma, ATHENA un ENVEST būtu pieskaitāmi pie otrās grupas. Savukārt BREEAM, GBTool, LEED - pie trešās.

Katra vērtēšanas sistēma un instruments ietver savus ekoloģiskos un ilgtspējas kritērijus. Taču par labu paraugu visaptverošam ilgtspējīgas būvniecības kritēriju apkopojumam der iniciatīvas "Sustainable Housing Forum" ietvaros izstrādātā kritēriju klasifikācija:

Apkārtējās vides kritēriji

• ekoloģija - savvaļas biotopi un bioloģiskā daudzveidība;
• enerģija - samazināt enerģijas patēriņu/ CO2 izmešus, nodrošināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu;
• veselība un labklājība - iekšējā gaisa kvalitāte, termālais komforts, dienasgaisma, skaņas izolācija;
• zemes izmantošana - atbilstoša vietu izmantošana un atkārtota izmantošana, attīrīšana;
• materiāli - samazināt ietekmi uz vidi, resursu noplicināšana un atkritumi;
• piesārņojums - gaiss, ūdens, klimata izmaiņas, ozona slāņa noārdīšana;
• transports - ilgtspējīgas transporta politikas ieviešana, lai palielinātu alternatīvā transporta nodrošinājumu un samazinātu vieglo automašīnu izmantošanu un vajadzību ceļot;
• ūdens - uzlabot centrālo un iekštelpu ūdens apsaimniekošanu, lai samazinātu pieprasījumu pēc ūdens un noplūdes riskus.
• sociālie jautājumi
• pieejamība - cilvēki ar kustību un redzes un dzirdes traucējumiem;
• sabiedrība - konsultācijas, nodarbinātība;
• vienlīdzība - dzimums, rase, reliģija;
• drošība - samazināt noziegumus, palielināt personālo drošību.
• ekonomiskie jautājumi
• pielāgojamība - samazināt nolietošanos, palielināt nākotnes pielāgojamību;
• sagāde - sagādes shēmas, sadarbība, materiāli u.t.t.

naudas vērtība - augstākā vērtība, nevis zemākās izmaksas, pilna dzīves cikla izmaksas.

Arī Latvijā šobrīd tiek veidots līdzīgs vērtēšanas instruments. Biedrība "Zaļās mājas" 2009. gada maijā uzsākusi projekta "Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas instruments (IBANSI)" realizāciju, kas guvis atbalstu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētajā programmā "Vides politikas integrācijas programma Latvijā" un tiek īstenots sadarbībā ar LR Vides ministriju.

Remonts

Labus padomus par ekoloģiskāku remontu latviešu valodā ir apkopojusi biedrība Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/zalais-celvedis/remonts, kuri apkopoti četros principos:

• Remontējot lieto tikai to, kas tev tiešām ir nepieciešams;
• Centies izmantot jau esošus materiālus, nevis pirkt jaunus;
• Iegādājies jaunus materiālus no ilgtspējīgiem resursiem;
• Remontējot izvairies no toksiskām vielām, taču gadījumos, ja tas nav iespējams, esiet piesardzīgi tos izmantojot.

Šajā vietnē Jūs atradīsiest arī saites uz vairākiem rakstiem no žurnāla Vides vēstis, kur aplūkota ekoloģiskāka logu, siltināšanas, tapešu, un senu ēku remonta izvēle.