Labas idejas

Sākumlapa » Kā dzīvot ekoloģiskāk? » Ceļvedis » Labas idejas

E-lasīšanas eko paradumi no LNB DiBi un Ekoprieka

GRĀMATA PAPĪRĀ UN DATORĀ – EKO SALĪDZINĀJUMS

ECOFONTS

VIDEI DRAUDZĪGĀKI INTERNETA MEKLĒTĀJI

EKOLOĢISKĀKS DATORS

E-GRĀMATAS LATVIJĀ

GRĀMATA PAPĪRĀ UN DATORĀ

Vai no ilgtspējīgas attīstības skatu punkta nekaitīgāka ir grāmata, kas drukāta un transportēta papīra formātā vai lasīta un izprintēta elektroniskā versijā, katru reizi atkal tērējot enerģiju?

Rast melnbaltu atbildi ir grūti, jo īpaši tādēļ, ka ir dažādi grāmatas pielietošanas veidi (lasa visu vai izmeklē nepieciešamo informāciju) un intensitāte (piem., „bestselleri” un studentu '"karstā" literatūra).

Taču, paspēlējoties ar cipariem, kļūst nedaudz skaidrāks, par ko tad ir runa.

No salīdzināšanas aspekta dudz uzskatāmāk ir salīdzināt enerģijas patēriņu un tā radīto, nu jau skandalozo, siltumnīcas efektu.

Piemēram, 200 g smagas simts lappušu grāmatas papīra ražošanā radītais CO2 izmešu apjoms ir aptuveni 650g (3,24 kgCO2 uz 1 kg papīra ¹). Turklāt, tas rēķināts, neskaitot transportēšanu, biroja darbu mārketingā (apgaismojums, sildīšana, transports u.t.t.) un atkritumu apsaimniekošanu pēc izmešanas.

Savukārt, ja šo grāmatu kādas 4 stundas lasītu datorā ar 80 W jaudu² Latvenergo elektrotīklā³, tad CO2 izmešu apjoms būtu ap 30 gramiem (0,32 kWh x 0,092 kgCO2/kWhel).

Ja šo grāmatu vēl izdrukātu ar vidusmēra printeri, kura jauda ir 480W, bet ātrums 15 lpp/min², tad CO2 izmešu apjoms būtu ap 5 gramiem (0,11 h x 0,48kW x 0,092 kgCO2/kWhel).

Pēc šiem aprēķiniem sanāk, ka līdz 20 cilvēkiem vienu grāmatu lasīt elektroniski un pat izdrukāt uz izlietota biroja papīra tīrajām pusēm ir izdevīgāk, nekā drukātas grāmatas versijā. Ja grāmatai lasītāju ir vairāk (piemēram, bibliotēkā vai grāmatu klubā) tad, iespējams, mazāks siltumnīcas efekts tiks radīts, iegādājoties papīra grāmatu.

Protams, ir vēl citi ekoloģijas aspekti, kurus grūtāk izsvērt.

Pirmkārt, tinte, kas skaitās viena no piesārņojošākām substancēm. Turklāt, arī tās ražošanas process ir CO2 izmešu ļoti ietilpīgs⁴. Arvien vairāk grāmatu tiek izdotas ar videi draudzīgāko sojas un citu augu tinti, ko parasti arī norāda uz grāmatas iekšējā vāka. Diemžēl Latvijā šādi neviens nedrukā.

Otrkārt, papīrs. Ja izdevumā tiek izmantots otrreizējais papīrs, tad tā ietekme uz globālo sasilšanu ir apmēram uz pusi mazāka¹.

Treškārt, lietotu grāmatu lasīšana. Ja iegādājaties lietotu grāmatu, kas citkārt, būtu izmesta vai pārstrādāta, tad tā būtu visekoloģiskākā izvēle. Vienīgi, transportēšana jāizvēlas „pa ceļam”.

Ceturtkārt, transports. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem drukāta grāmata rada vairāk par 500 g CO2 izmešu, bet e-lasīšana ar printēšanu un izlietotā papīra ap 50 g CO2 izmešu. Taču braukšana ar personīgo autotransportu rada 100-300 g CO2 tikai par vienu km.

Ja gribat būt dabai draudzīgāks un dodaties uz bibliotēku (lai nepatērētu jaunu grāmatu) 10 km attālumā ar personīgo transportu, tad efekts var būt pretējs.

Kopumā ņemot, elektroniskai lasīšanai ir vairākas būtiskas ekoloģiskas priekšrocības attiecībā uz grāmatām. Ja vēl tehnoloģiju attīstība ilgstošu skatīšanos monitorā padarīs mazāk nepatīkamu un kaitīgu, lasīšanas paradumi var mainīties.

Ir fonti, kas drukājot patērē mazāk tintes, kas skaitās nopietns piesārņotājs.

No tradicionālajiem fontiem par ekonomiskāko uzskata Century Gothic⁴.

Taču ir izveidoti arī speciāli tinti taupoši fonti, ko var atrast http://www.ecofont.com/ , par ko 2010. Gadā saņemta arī Eiropas Vides Dizaina balva Madridē.

Ideja ir pavisam vienkārša – burtos iestrādāti daudzi mazi caurumiņi, gluži kā „siera caurumi”.

Pēc autoru teiktā, tintes ietaupījums ir līdz 25%.

Pamatfontu var lejuplādēt bez maksas, bet sacaurumoti tradicionālie pamatfonti, kurus var pielietot ar vienu atsevišķas pogas palīdzību, ir maksas pakalpojums.

VIDEI DRAUDZĪGĀKI INTERNETA MEKLĒTĀJI

Pasaulē radīti vairāki interneta meklētāji, kas palīdz samazināt negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Populārākie ir divi varianti – enerģiju taupošs melns ekrāns un koku stādīšana kā kompensācija par kaitējumu.

Melns ekrāna fons vidēji samazina monitora enerģijas patēriņu no 74 uz 59 vatiem. Aprēķināts, ka, ja Google ar saviem 200 milj pieprasījumiem dienā pārietu uz melnu lapas fonu, pasaulē gadā ietaupītos 750 megavatstundas⁵.

Viens šāds meklēšanas rīks saucas Blackle.com un darbojas uz Google bāzes. Šobrīd viņi esot jau ietaupījuši 1858 kWh.

Savukārt, meklētājs Ecocho par katriem 1000 meklējumiem iestāda 2 kokus, kas izaugot absorbē 1 tonni CO2 izmešu. Šobrīd viņi iestādījuši 7511 kokus.

Ir arī citi līdzīgi meklētāji, bet par tiem tīmeklī izteiktas šaubas, vai tiešām tie koki tiek stādīti?

EKOLOĢISKĀKS DATORS

Var meklēt ekoloģiskākus datoru risinājumus, un kā labu piemēru var minēt XO no One Laptop per Child (OLPC)⁶, kas ir apbalvots un slavēts gan kā „zaļākais” dators, gan kā izcils sociālā biznesa paraugs. Ideja bija radīt līdz 100$ ļoti ekonomisku datoru mazattīstības valstu ciematiņiem (piemēram antenas kalpo gan kā uztvērēji, gan raidītāji, no vien pieslēguma ciematā nodrošinot internetu visiem mazajiem datoriņiem).

Tai pat laikā vienmēr paliek aktuāls jautājums par to, ka pāreja uz jaunu, ekonomiskāku datoru katru gadu tomēr videi nodara lielāku postu ražošanas procesā iemiesotās enerģijas un materiālu dēļ.

Ir arī nelielas palīgierīces, kas var uzlabot energoefektivitāti arī visiem vecajiem datoriem.

Kā piemērus var minēt datora ekopogu no go green, kuru piespiežot dators ar monitoru ieslēdzas gaidīšanas režīmā. Ērtuma dēļ to var izmantot arī īsos pārtraukumos, piemēram, runājot pa telefonu. Regulāri lietojot iekdienā, gadā var ietaupīt kādus 5 kg CO2 izmešu.

Otrs piemērs ir automātiskais gaidīšanas režīma izslēdzējs datora palīgierīcēm. Tādas iekārtas, kā printeris, skaneris, monitors, skaļruņi, modēms un rūteris bieži tiek atstātas ieslēgtas vai iešķepselētas rozetē arī tad, kad dators izslēgts. Šis gadā var ietaupīt ap 9 kg CO2 izmešu.

Taču vislabākais risinājums ir vienkārši atcerēties izslēgt datoru un visas palīgirīces tad kad tie netiek lietoti.

E-GRĀMATAS LATVIJĀ

Nu arī Latvijā var iegādāties jau padsmit elektroniskas grāmatas latviešu valodā. Sameklēt tās variet, piemēram, http://www.gramatuklubs.lv/lv/e-gramatas.

LNB kopš 2006. gada veido Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku “Letonica”, kas valodā iegājusies arī ar nosaukumu DiBi. Šobrīd digitālajā bibliotēkā atrodamas digitalizētu laikrakstu, attēlu, karšu, grāmatu, nošu un skaņu ierakstu. Jau pēc diviem gadiem te būs iespējama 3,5 miljonu gramatu lappušu un periodikas izdevumu lappušu pilnteksta meklēšana pēc

atslēgvārdiem, būs pieejama ievērojama latviešu skaņuplašu kolekcija, bet karšu un attēlu kolekcijas tiek papildinātas nepārtraukti. www.lndb.lv

Tāpat arī pieejama www.e-biblioteka.lv , kas nav valsts bibliotēka. Arī tur savākts ievērojams grāmatu klāsts latviešu valodā.

Aktualitātes par tēmu atrodamas www.egramata.lv .

Ekoprieks