Remonts un būvniecība

Kā novērtēt, cik ekoloģiska un ilgtspējīga ir ēkas būvniecība

Būvniecības sektora lomu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā vislabāk raksturo rādītāji, kas parāda sektora ietekmi uz tautsaimniecību un apkārtējo vidi. Eiropas Savienībā būvniecība ir lielākā rūpniecības nozare un tā rada apmēram 40% atkritumu. Ēkas patērē ap 40% enerģijas un rada 30 % CO2 izmešu.

Savukārt, pamatotu vērtēšanas sistēmu lomu raksturo tādi jautājumi, kā, piemēram, kas ir labāk no ilgtspējīgas attīstības aspekta - samazināt būvniecībā izmantoto materiālu patēriņu, vai nākotnē ietaupīt uz energoefektivitātes rēķina, samazinot ietekmi uz globālo sasilšanu? Bet vai papildus nepieciešamo materiālu saražošana neprasīs vairāk enerģijas, nekā tiks ietaupīts ekspluatācijas laikā? Vai būvniecībā izmantot izrakteņus ar ilgu kalpošanas laiku, vai izmantot atjaunojamos bio-resursus, kas, piemēram, varētu būt labvēlīgāki cilvēka veselībai, u.t.t? Šādi jautājumi parāda ilgtspējīgas attīstības izvērtēšanas ļoti komplekso raksturu. Taču, neskatoties uz to, pēdējo 15 gadu laikā ir izveidotas vairāk kā 60 dažādas novērtēšanas metodes un instrumenti, kas atšķiras atkarībā no reģionālajām īpatnībām, specifiskās pielietošanas jomas, dažādām pieejām ilgtspējīgas attīstības novērtēšanā un citiem aspektiem.

Starp populārākajiem vērtēšanas instrumentiem Pasaulē minami šādi:

BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method)

Šo metode 1990. gadā izstrādāja Lielbritānijas organizācija „Building Research Establishment". Tā tiek uzskatīta par pasaulē visplašāk lietoto atbilstības novērtēšanas metodi apkārtējas vides prasībām būvniecībā.

LEED (Leadership in Energy and Environmental Design)

Šo metodi 2000. gadā ASV izstrādāja organizācija „US Green Building Council" jaunu un atjaunojamu ēku novērtēšanai kā brīvprātīgi lietojamu standartu. LEED sertificēšana ASV veikta vairāk kā 400 ēkām.

CASBEE (Comprehensive Assessment Systems for Building Environmental Efficiency)

CASBEE izstrādāja Japānas organizācija „Japan Sustainable Building Consortium" ar mērķi to ieviest kā nacionālo ēku vides atbilstības sistēmu. Sistēma ietver 4 metodes atbilstoši dažādiem ēkas dzīves cikla posmiem: pirms-dizaina stadijai, ēku celtniecībai, esošām ēkām un ēku rekonstrukcijai

ENVEST

Šo metodi izstrādāja Lielbritānijas organizācija „Building Research Establishment" - tā pati, kas izstrādāja arī BREEAM. Uzlabotā metodes versija šobrīd saucas ENVEST2. Metodes specifika ir pilna dzīves cikla izmaksu vērtēšana, iekļaujot vides un finansiālo izmaksu kompromisa vērtēšanu, kas balstīts uz tīrās tagadnes vērtības (NPV) noteikšanu.

ATHENA

Kanādas organizācija „The Athena Institute" izstrādājusi savu vērtēšanas metodi un piedāvā instrumentu „The Environmental Impact Estimator". Instruments lielā mērā balstīts uz organizācijas savāktajām un izveidotajām datu bāzēm par dzīves cikla novērtējumu, iekļaujot informāciju par vairāk kā 90 materiāliem.

GreenCalc

Šo metodi piedāvā Nīderlandes kompānija „Sureac Trust". Vērtēšanas instrumentu veido 4 moduļi- materiālu, enerģijas, ūdens un mobilitātes. Instruments ļauj noteikt vēlamo vides indeksu attiecīgajai būvei, kā arī kādas ir paredzamās izmaksas, lai to sasniegtu.

EQUER

Šo metodi piedāvā Francijas organizācija „Center for Energy and Processes". Tā ir veidota kā dzīves cikla simulācijas instruments. Tā ietvaros tiek vērtēta ietekme uz vidi visās fāzēs- materiālu veidošana, būvniecība, lietošana, atjaunošana un nojaukšana.

Dažādu iniciatīvu veidotajos ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas metožu un instrumentu apkopojumos un salīdzinājumos bieži problēma ir tā, ka instrumenti tiek „samesti vienā katlā". Bieži to efektivitāte tiek mērīta pēc aptverto ilgtspējīgas attīstības aspektu dziļuma. Lai risinātu nevienlīdzīgas salīdzināšanas problēmu Trustijs no „The Athena Institute" piedāvā instrumentus sadalīt 4 nosacītās grupās:

1. produktu salīdzināšanas instrumenti un informācijas avoti;
2. visas būves lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenti;
3. visas būves novērtēšanas sistēmas;
4. atbalstošās tehnoloģijas un instrumenti.

No šeit aplūkotajām metodēm un instrumentiem, pēc Trustija vērtējuma, ATHENA un ENVEST būtu pieskaitāmi pie otrās grupas. Savukārt BREEAM, GBTool, LEED - pie trešās.

Katra vērtēšanas sistēma un instruments ietver savus ekoloģiskos un ilgtspējas kritērijus. Taču par labu paraugu visaptverošam ilgtspējīgas būvniecības kritēriju apkopojumam der iniciatīvas "Sustainable Housing Forum" ietvaros izstrādātā kritēriju klasifikācija:

Apkārtējās vides kritēriji

• ekoloģija - savvaļas biotopi un bioloģiskā daudzveidība;
• enerģija - samazināt enerģijas patēriņu/ CO2 izmešus, nodrošināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu;
• veselība un labklājība - iekšējā gaisa kvalitāte, termālais komforts, dienasgaisma, skaņas izolācija;
• zemes izmantošana - atbilstoša vietu izmantošana un atkārtota izmantošana, attīrīšana;
• materiāli - samazināt ietekmi uz vidi, resursu noplicināšana un atkritumi;
• piesārņojums - gaiss, ūdens, klimata izmaiņas, ozona slāņa noārdīšana;
• transports - ilgtspējīgas transporta politikas ieviešana, lai palielinātu alternatīvā transporta nodrošinājumu un samazinātu vieglo automašīnu izmantošanu un vajadzību ceļot;
• ūdens - uzlabot centrālo un iekštelpu ūdens apsaimniekošanu, lai samazinātu pieprasījumu pēc ūdens un noplūdes riskus.

Sociālie jautājumi

• - pieejamība - cilvēki ar kustību un redzes un dzirdes traucējumiem;
• - sabiedrība - konsultācijas, nodarbinātība;
• - vienlīdzība - dzimums, rase, reliģija;
• - drošība - samazināt noziegumus, palielināt personālo drošību.

Ekonomiskie jautājumi

• pielāgojamība - samazināt nolietošanos, palielināt nākotnes pielāgojamību;
• sagāde - sagādes shēmas, sadarbība, materiāli u.t.t.

naudas vērtība - augstākā vērtība, nevis zemākās izmaksas, pilna dzīves cikla izmaksas.

Arī Latvijā šobrīd tiek veidots līdzīgs vērtēšanas instruments. Biedrība "Zaļās mājas" 2009. gada maijā uzsākusi projekta "Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas instruments (IBANSI)" realizāciju, kas guvis atbalstu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētajā programmā "Vides politikas integrācijas programma Latvijā" un tiek īstenots sadarbībā ar LR Vides ministriju.

Remonts

Labus padomus par ekoloģiskāku remontu latviešu valodā ir apkopojusi biedrība Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/zalais-celvedis/remonts, kuri apkopoti četros principos:

• Remontējot lieto tikai to, kas tev tiešām ir nepieciešams;
• Centies izmantot jau esošus materiālus, nevis pirkt jaunus;
• Iegādājies jaunus materiālus no ilgtspējīgiem resursiem;
• Remontējot izvairies no toksiskām vielām, taču gadījumos, ja tas nav iespējams, esiet piesardzīgi tos izmantojot.

Šajā vietnē Jūs atradīsiest arī saites uz vairākiem rakstiem no žurnāla Vides vēstis, kur aplūkota ekoloģiskāka logu, siltināšanas, tapešu, un senu ēku remonta izvēle.