Ekolietu vērtēšana

Sākumlapa » Ekolietas » Ekolietu vērtēšana

Ekoloģiskuma un ietekmes uz vidi novērtēšana

Ekoloģisku un videi draudzīgu dzīvesveidu mājas vai darba iekārtošanu mēs saprotam ar ilgtspējīgas attīstības jēdziena izpratni, kas nozīmē mūsu vajadzību realizēšanu, nemazinot nākamajām paaudzēm iespējas īstenot viņu vajadzības, kā arī līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un apkārtējās vides attīstību.

Jēdzienu "ekoloģisks" mēdz lietot arī šaurākā nozīmē, runājot tikai par bioloģisku organismu attiecībām ar vidi. Mēs to lietojam plašākā nozīmē, ņemot vērā cilvēka rīcības sekas attiecībā uz dabas un, tai skaitā, sabiedrības vidi. Korektāk būtu lietot "ilgtspējīgs", taču šis termins pagaidām Latvijas sabiedrībā nav iegājies un bieži tiek pārprasts.

Veikt vienotu produkta ekoloģiskuma un ilgtspējas novērtējumu ir sarežģīti divu iemeslu dēļ:

• Viena produkta ekloģiskie aspekti ir komplicēti un var būt savstarpēji pretrunīgi (piemēram, lai koka mēbele kalpotu ilgāk, tādējādi ietaupot resursus, tā jāapstrādā ar aizsarglīdzekļiem, kas var būt kaitīgi cilvēka un vides veselībai).
• Trūkst informācijas par visām būtiskajām ietekmēm uz vidi (piemēram, lai izveidotu pītu krēslu, kas pats par sevi prasa ļoti maz resursu un enerģijas, meistars var katru dienu braukt lielu attālumu ar neekonomisku apvidus auto un nenosiltināto darbnīcu apkurināt ar akmeņoglēm).

Tajā pat laikā mēs vienmēr varam izdarīt ekoloģiskāku izvēli arī ar to informāciju, kas mums ir.

Pasaulē ir izstrādātas dažādas ekoloģiskās vērtēšanas sistēmas, kas produktiem piešķir starptautiski atzītu ekomarķējumu. Vēsturiski izveidojies, ka šīs sistēmas ir nacionālas vai reģionālas un ar atšķirībām vērtēšanas kritēriju un parametru izvēlē. Ir izstrādāts vienotais Eiropas ekomarķējums - ekopuķīte, taču mēbeļu vērtēšanas sadaļa iestrēgusi pilnveides procesā. Attiecībā uz mēbelēm un interjeru Ekoprieks šodienas kontekstā uzskata, ka vairums šo sistēmu ļauj neizvēlēties neekoloģisku preci. Taču tās nedod garantiju, ka produkts būs būtiski ekoloģiskāks. Pamatojums šādam viedoklim ir tāds, ka parasti šīs sistēmas norāda zemāko pieļaujamo ekoloģisko robežu dažādām precēm un to izejmateriāliem, nevis labākos ekoloģiskos risinājumus.

Tādēļ Ekoprieks izmanto ekomarķējumu kā uzticamu un visaptverošu izvēles kritēriju, bet papildus izmanto arī pretējo pieeju - sākt ar visekoloģiskāko. Lai vienkāršāk un ātrāk varētu izdarīt izvēli, Ekoprieks izstrādājis savu vērtēšanas sistēmu, kas īsā, bet koncentrētā veidā ietver visus galvenos ekoloģiskos aspektus. Vērtēšanā papildus tiek izmantotas EK vadlīnijas „Zaļā publiskā iepirkuma" veikšanai, kurā kritēriji balstīti uz iepriekš minētajiem nacionālajiem ekomarķējumiem. Padziļinātā vērtēšana balstās uz „Dzīves cikla analīzes" metodi, izmantojot gan ISO standartizēto ietvaru, gan atsevišķu organizāciju modifikācijas. Lai arī vērtēšana notiek pēc noteiktas procedūras, vienmēr nākas saskarties ar informācijas trūkumu par produktu, tādēļ vērtējums paliek atvērts uzlabojumiem.

Ekoprieka vērtēšanas sistēma

Ekoprieka ekoloģisko produktu vērtējums balstās uz trim principiem, kas jāievēro un jāpopularizē produktu ražojot, piegādājot, lietojot un pēc tam:

• Mazāk enerģijas no neatjaunojamiem resursiem;
• Mazāk jaunu, neorganisku un neilgtspējīgi iegūtu izejmateriālu;
• Mazāk kaitīgs veselībai, videi un tās daudzveidībai.

Produkts tiek izvērtēts, balstoties uz pieejamo informāciju un prezentēts, salīdzinot ar analoģiskiem produktiem.

Skaidrojumi.
Prioritārā izvēle.
Vērtēšanas procedūra.

Skaidrojumi

Šis vērtējums īsā, bet koncentrētā veidā ietver visus galvenos ekoloģiskos aspektus.

• Princips „Mazāk enerģijas no neatjaunojamiem resursiem" nozīmē mazāku enerģijas patēriņu un lielāku atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru. Tas ietver arī siltumnīcas efekta gāzu, gaisa un cita piesārņojuma samazināšanu.
• Princips „Mazāk jaunu, neorganisku un neilgtspējīgi iegūtu izejmateriālu" nozīmē tādu izejmateriālu izvēli, kuru nodrošināšanai nepieciešams mazāk enerģijas un citu resursu. Parasti to var panākt, izejmateriālus lietojot vairākkārt un izmantojot organiskas izcelsmes materiālus , kas izaudzēti, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc priekšroka tiek dota organiskiem materiāliem, ir tas, ka tie sevī „iekonservē" siltumnīcas efekta gāzi CO2.
• Princips „Mazāk kaitīgs veselībai, videi un tās daudzveidībai" nozīmē to, ka netiek izmantotas ķīmiskas vielas, kas var kaitēt cilvēku vai apkārtējās dabas veselībai. Resursu ieguve nedrīkst būtiski ietekmēt bioloģisko daudzveidību.

Būtiskākais ir tas, ka šie principi jāievēro visā produkta dzīves ciklā -izstrādājot dizainu, sagādājot izejvielas, ražojot, piegādājot, lietojot un apsaimniekojot atkritumus. Ekoprieka vērtējumā pievienots arī kritērijs „popularizēt", kas nozīmē, ka būtiska loma ir arī tam, cik uzskatāmi ekoloģiskā pieeja tiek prezentēta produkta dizainā, lietošanā un citos dzīves cikla posmos.

Prioritārā izvēle

Balstoties uz Ekoprieka vērtēšanas sistēmas kritērijiem, priekšroka tiek dota šādām mēbelēm, interjera priekšmetiem un aksesuāriem:

A1 Atkārtoti lietoti neapstrādāti;
A2 Atkārtoti lietoti, apstrādāti ar mazu enerģijas patēriņu un nekaitīgām vielām;
A3 Atkārtoti lietoti citu funkciju produkti, apstrādāti ar mazu enerģijas patēriņu un nekaitīgām vielām.

B1 No otrreiz lietotiem organiskiem izejmateriāliem, bet ar mazāku enerģijas patēriņu, nekā no jauniem organiskiem materiāliem, ņemot vērā lietošanas ilgumu;
B2 No ilgtspējīgi iegūtiem organiskiem materiāliem;
B3 No pārstrādātiem neorganiskiem materiāliem un viegli pārstrādājamas.

C1Patērēti maz materiālu vai daudzfunkcionāli;
C2Tuvu ražoti vai maz transportējot aizņem ļoti maz vietu un svaru;
C3 Izteiksmīgi demonstrē kādu ekoloģisku aspektu.

Raksturojumi sakārtoti trīs grupās:

• A - atkārtota lietošana
• B - ekoloģiskāki materiāli un ražošana
• C- ekoloģiskāks dizains un transports

A grupa izvēlēta par prioritāro, savukārt C grupas raksturojumi var būt arī kā papildinājumi A un B grupai. Taču situācijai, kad jāizdara divu produktu salīdzinājums bez papildu informācijas, uzskatāms, ka visi raksturojumi sakārtoti dilstošā secībā.

Ranžējums balstās uz šādiem argumentiem:

• Atkārtota produktu lietošana parasti prasa mazāk izejmateriālu un enerģijas, nekā no jauna ražotu vai pārstrādātu;
• Ilgtspējīgi iegūtiem organiskiem materiāliem tiek dota priekšroka, salīdzinājumā ar neorganiskajiem. Organisko materiālu (koks, lins, kokvilna, u.c.) izmantošana ilgtermiņa produktos ir dabiska siltumnīcas efekta gāzes CO2 iekonservēšana. Teorētiski pārstrādāta un pārstrādājama metāla, plastmasas u.c. izmantošana var būt ekoloģiskāka par ilgtspējīgi audzētas koksnes izmantošanu, taču Ekoprieks uzskata, ka patreizējos apstākļos šāda izvēle tomēr parasti veicina arī jaunu energoietilpīgo izrakteņu izejmateriālu ieguvi. Ja ir pieejama papildus informācija, izejmateriāla izvēle tomēr katrā gadījumā jāizvērtē atsevišķi.

Šis prioritārās izvēles ranžējums tiek lietots kā indikatīvs palīglīdzeklis produktu salīdzināšanā un sortimenta izvēlē. Atsevišķu produktu detalizētas izpētes rezultāti šādam ranžējumam var arī neatbilst.

Taupītāju izvēlē ir divi centrālie kritēriji:

1. Produkts ekspluatācijas laikā ietaupa vairāk resursu, nekā izlietots to ražojot

2. Produkts ir ekonomiski izdevīgs - ietaupītie līdzekļi no samazināta resursu patēriņa ir lielāki par iegādes un uzturēšanas izmaksām

Šobrīd, kamēr par vērtējamām ekolietām vēl tiek vākta informācija, sortiments veidots izceļot inovatīvus ekodizaina risinājumus.

Procedūra

Vērtēšana tiek veikta vairākos posmos:

• Konceptuāli nosaka ekoloģiskuma pakāpi;
• Nosaka atbilstību visām minimālajām vides aizsardzības prasībām;
• Nepieciešamības gadījumā veic padziļinātu analīzi.

Tā tiek nodrošināts veicot šādas aktivitātes:

1. Konceptuāls novērtējums pēc Ekoprieks ekoloģiskuma vērtēšanas sistēmas;
2. Ekomarķējuma pārbaude;
3. EC marķējuma pārbaude;
4. Minimālo ekoloģisko prasību pārbaude, izmantojot „zaļā publiskā iepirkuma" vadlīnijas;
5. Nepieciešamības gadījumā padziļināta pārbaude, balstoties uz ES ekomarķējuma „Ekopuķīte" piedāvātajiem vērtēšanas kritērijiem;
6. Nepieciešamības gadījumā padziļināta pārbaude veicot „Dzīves cikla analīzi" pēc ISO izstrādātās procedūras.